Definify.com
Definition 2024
ciemiņš
ciemiņš
Latvian
Noun
ciemiņš m (1st declension)
- guest, visitor
- gaidīts ciemiņš ― expected guest
- negaidīti, necerēti ciemiņi ― unexpected guests
- neaicināts ciemiņš ― uninvited guest
- lūgt, uzņemt ciemiņus ― to invite, to receive guests
Declension
Declension of ciemiņš (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | ciemiņš | ciemiņi |
accusative (akuzatīvs) | ciemiņu | ciemiņus |
genitive (ģenitīvs) | ciemiņa | ciemiņu |
dative (datīvs) | ciemiņam | ciemiņiem |
instrumental (instrumentālis) | ciemiņu | ciemiņiem |
locative (lokatīvs) | ciemiņā | ciemiņos |
vocative (vokatīvs) | ciemiņ | ciemiņi |
Synonyms
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “ciems”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7