Definify.com
Definition 2024
certaturus
certaturus
Latin
Participle
certātūrus m (feminine certātūra, neuter certātūrum); first/second declension
- about to wrestle
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | certātūrus | certātūra | certātūrum | certātūrī | certātūrae | certātūra | |
genitive | certātūrī | certātūrae | certātūrī | certātūrōrum | certātūrārum | certātūrōrum | |
dative | certātūrō | certātūrō | certātūrīs | ||||
accusative | certātūrum | certātūram | certātūrum | certātūrōs | certātūrās | certātūra | |
ablative | certātūrō | certātūrā | certātūrō | certātūrīs | |||
vocative | certātūre | certātūra | certātūrum | certātūrī | certātūrae | certātūra |