Definify.com

Definition 2024


celo

celo

See also: ćelo, celó, celò, ĉelo, čelo, and ceło

Esperanto

Noun

celo (accusative singular celon, plural celoj, accusative plural celojn)

  1. goal, aim, purpose

Related terms


Italian

Verb

celo

  1. first-person singular present of celare

Latin

Etymology

From Proto-Indo-European *ḱēl-, an ablaut variant of Proto-Indo-European *ḱel-.

Cognate to Latin clam, Old Irish celim (I hide) and Proto-Germanic *helaną, *huljaną.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ˈkeː.loː/, [ˈkeː.ɫoː]

Verb

cēlō (present infinitive cēlāre, perfect active cēlāvī, supine cēlātum); first conjugation

  1. I hide (something from someone), cover, keep a secret, conceal.

Inflection

   Conjugation of celo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present cēlō cēlās cēlat cēlāmus cēlātis cēlant
imperfect cēlābam cēlābās cēlābat cēlābāmus cēlābātis cēlābant
future cēlābō cēlābis cēlābit cēlābimus cēlābitis cēlābunt
perfect cēlāvī cēlāvistī cēlāvit cēlāvimus cēlāvistis cēlāvērunt, cēlāvēre
pluperfect cēlāveram cēlāverās cēlāverat cēlāverāmus cēlāverātis cēlāverant
future perfect cēlāverō cēlāveris cēlāverit cēlāverimus cēlāveritis cēlāverint
passive present cēlor cēlāris, cēlāre cēlātur cēlāmur cēlāminī cēlantur
imperfect cēlābar cēlābāris, cēlābāre cēlābātur cēlābāmur cēlābāminī cēlābantur
future cēlābor cēlāberis, cēlābere cēlābitur cēlābimur cēlābiminī cēlābuntur
perfect cēlātus + present active indicative of sum
pluperfect cēlātus + imperfect active indicative of sum
future perfect cēlātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present cēlem cēlēs cēlet cēlēmus cēlētis cēlent
imperfect cēlārem cēlārēs cēlāret cēlārēmus cēlārētis cēlārent
perfect cēlāverim cēlāverīs cēlāverit cēlāverīmus cēlāverītis cēlāverint
pluperfect cēlāvissem cēlāvissēs cēlāvisset cēlāvissēmus cēlāvissētis cēlāvissent
passive present cēler cēlēris, cēlēre cēlētur cēlēmur cēlēminī cēlentur
imperfect cēlārer cēlārēris, cēlārēre cēlārētur cēlārēmur cēlārēminī cēlārentur
perfect cēlātus + present active subjunctive of sum
pluperfect cēlātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present cēlā cēlāte
future cēlātō cēlātō cēlātōte cēlantō
passive present cēlāre cēlāminī
future cēlātor cēlātor cēlantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives cēlāre cēlāvisse cēlātūrus esse cēlārī cēlātus esse cēlātum īrī
participles cēlāns cēlātūrus cēlātus cēlandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
cēlāre cēlandī cēlandō cēlandum cēlātum cēlātū

Descendants

References


Slovene

Pronunciation

  • IPA(key): /tsɛˈlóː/
  • Tonal orthography: celọ̑

Adverb

celó

  1. even (implying extreme example)
  2. even, yet (emphasizing a comparative)

Spanish

Alternative forms

Etymology

From Latin zēlus (zeal).

Noun

celo m (uncountable)

  1. zeal
  2. heat (A condition where a mammal is aroused sexually or where it is especially fertile and therefore eager to mate)
    Está en celo.
    She's in heat.

Related terms

Verb

celo

  1. First-person singular (yo) present indicative form of celar.