Definify.com
Definition 2024
cavillaturus
cavillaturus
Latin
Participle
cavillātūrus m (feminine cavillātūra, neuter cavillātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cavillātūrus | cavillātūra | cavillātūrum | cavillātūrī | cavillātūrae | cavillātūra | |
| genitive | cavillātūrī | cavillātūrae | cavillātūrī | cavillātūrōrum | cavillātūrārum | cavillātūrōrum | |
| dative | cavillātūrō | cavillātūrō | cavillātūrīs | ||||
| accusative | cavillātūrum | cavillātūram | cavillātūrum | cavillātūrōs | cavillātūrās | cavillātūra | |
| ablative | cavillātūrō | cavillātūrā | cavillātūrō | cavillātūrīs | |||
| vocative | cavillātūre | cavillātūra | cavillātūrum | cavillātūrī | cavillātūrae | cavillātūra | |