Definify.com
Definition 2024
castigaturus
castigaturus
Latin
Participle
castīgātūrus m (feminine castīgātūra, neuter castīgātūrum); first/second declension
- about to castigate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | castīgātūrus | castīgātūra | castīgātūrum | castīgātūrī | castīgātūrae | castīgātūra | |
| genitive | castīgātūrī | castīgātūrae | castīgātūrī | castīgātūrōrum | castīgātūrārum | castīgātūrōrum | |
| dative | castīgātūrō | castīgātūrō | castīgātūrīs | ||||
| accusative | castīgātūrum | castīgātūram | castīgātūrum | castīgātūrōs | castīgātūrās | castīgātūra | |
| ablative | castīgātūrō | castīgātūrā | castīgātūrō | castīgātūrīs | |||
| vocative | castīgātūre | castīgātūra | castīgātūrum | castīgātūrī | castīgātūrae | castīgātūra | |