Definify.com
Definition 2025
beatificaturus
beatificaturus
Latin
Participle
beātificātūrus m (feminine beātificātūra, neuter beātificātūrum); first/second declension
- about to bless
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | beātificātūrus | beātificātūra | beātificātūrum | beātificātūrī | beātificātūrae | beātificātūra | |
| genitive | beātificātūrī | beātificātūrae | beātificātūrī | beātificātūrōrum | beātificātūrārum | beātificātūrōrum | |
| dative | beātificātūrō | beātificātūrō | beātificātūrīs | ||||
| accusative | beātificātūrum | beātificātūram | beātificātūrum | beātificātūrōs | beātificātūrās | beātificātūra | |
| ablative | beātificātūrō | beātificātūrā | beātificātūrō | beātificātūrīs | |||
| vocative | beātificātūre | beātificātūra | beātificātūrum | beātificātūrī | beātificātūrae | beātificātūra | |