Definify.com
Definition 2024
avocaturus
avocaturus
Latin
Participle
āvocātūrus m (feminine āvocātūra, neuter āvocātūrum); first/second declension
- about to divert
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | āvocātūrus | āvocātūra | āvocātūrum | āvocātūrī | āvocātūrae | āvocātūra | |
| genitive | āvocātūrī | āvocātūrae | āvocātūrī | āvocātūrōrum | āvocātūrārum | āvocātūrōrum | |
| dative | āvocātūrō | āvocātūrō | āvocātūrīs | ||||
| accusative | āvocātūrum | āvocātūram | āvocātūrum | āvocātūrōs | āvocātūrās | āvocātūra | |
| ablative | āvocātūrō | āvocātūrā | āvocātūrō | āvocātūrīs | |||
| vocative | āvocātūre | āvocātūra | āvocātūrum | āvocātūrī | āvocātūrae | āvocātūra | |