Definify.com
Definition 2024
auctorizaturus
auctorizaturus
Latin
Participle
auctōrizātūrus m (feminine auctōrizātūra, neuter auctōrizātūrum); first/second declension
- about to authorize
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | auctōrizātūrus | auctōrizātūra | auctōrizātūrum | auctōrizātūrī | auctōrizātūrae | auctōrizātūra | |
| genitive | auctōrizātūrī | auctōrizātūrae | auctōrizātūrī | auctōrizātūrōrum | auctōrizātūrārum | auctōrizātūrōrum | |
| dative | auctōrizātūrō | auctōrizātūrō | auctōrizātūrīs | ||||
| accusative | auctōrizātūrum | auctōrizātūram | auctōrizātūrum | auctōrizātūrōs | auctōrizātūrās | auctōrizātūra | |
| ablative | auctōrizātūrō | auctōrizātūrā | auctōrizātūrō | auctōrizātūrīs | |||
| vocative | auctōrizātūre | auctōrizātūra | auctōrizātūrum | auctōrizātūrī | auctōrizātūrae | auctōrizātūra | |