Definify.com
Definition 2026
attentatus
attentatus
Latin
Participle
attentātus m (feminine attentāta, neuter attentātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | attentātus | attentāta | attentātum | attentātī | attentātae | attentāta | |
| genitive | attentātī | attentātae | attentātī | attentātōrum | attentātārum | attentātōrum | |
| dative | attentātō | attentātō | attentātīs | ||||
| accusative | attentātum | attentātam | attentātum | attentātōs | attentātās | attentāta | |
| ablative | attentātō | attentātā | attentātō | attentātīs | |||
| vocative | attentāte | attentāta | attentātum | attentātī | attentātae | attentāta | |