Definify.com
Definition 2024
assueturus
assueturus
Latin
Participle
assuētūrus m (feminine assuētūra, neuter assuētūrum); first/second declension
- Alternative form of adsuēturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | assuētūrus | assuētūra | assuētūrum | assuētūrī | assuētūrae | assuētūra | |
| genitive | assuētūrī | assuētūrae | assuētūrī | assuētūrōrum | assuētūrārum | assuētūrōrum | |
| dative | assuētūrō | assuētūrō | assuētūrīs | ||||
| accusative | assuētūrum | assuētūram | assuētūrum | assuētūrōs | assuētūrās | assuētūra | |
| ablative | assuētūrō | assuētūrā | assuētūrō | assuētūrīs | |||
| vocative | assuētūre | assuētūra | assuētūrum | assuētūrī | assuētūrae | assuētūra | |