Definify.com
Definition 2024
assimilaturus
assimilaturus
Latin
Participle
assimilātūrus m (feminine assimilātūra, neuter assimilātūrum); first/second declension
- about to assimilate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | assimilātūrus | assimilātūra | assimilātūrum | assimilātūrī | assimilātūrae | assimilātūra | |
| genitive | assimilātūrī | assimilātūrae | assimilātūrī | assimilātūrōrum | assimilātūrārum | assimilātūrōrum | |
| dative | assimilātūrō | assimilātūrō | assimilātūrīs | ||||
| accusative | assimilātūrum | assimilātūram | assimilātūrum | assimilātūrōs | assimilātūrās | assimilātūra | |
| ablative | assimilātūrō | assimilātūrā | assimilātūrō | assimilātūrīs | |||
| vocative | assimilātūre | assimilātūra | assimilātūrum | assimilātūrī | assimilātūrae | assimilātūra | |