Definify.com
Definition 2024
artaturus
artaturus
Latin
Participle
artātūrus m (feminine artātūra, neuter artātūrum); first/second declension
- about to tighten
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | artātūrus | artātūra | artātūrum | artātūrī | artātūrae | artātūra | |
| genitive | artātūrī | artātūrae | artātūrī | artātūrōrum | artātūrārum | artātūrōrum | |
| dative | artātūrō | artātūrō | artātūrīs | ||||
| accusative | artātūrum | artātūram | artātūrum | artātūrōs | artātūrās | artātūra | |
| ablative | artātūrō | artātūrā | artātūrō | artātūrīs | |||
| vocative | artātūre | artātūra | artātūrum | artātūrī | artātūrae | artātūra | |