Definify.com
Definition 2026
armaturus
armaturus
Latin
Participle
armātūrus m (feminine armātūra, neuter armātūrum); first/second declension
- about to arm
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | armātūrus | armātūra | armātūrum | armātūrī | armātūrae | armātūra | |
| genitive | armātūrī | armātūrae | armātūrī | armātūrōrum | armātūrārum | armātūrōrum | |
| dative | armātūrō | armātūrō | armātūrīs | ||||
| accusative | armātūrum | armātūram | armātūrum | armātūrōs | armātūrās | armātūra | |
| ablative | armātūrō | armātūrā | armātūrō | armātūrīs | |||
| vocative | armātūre | armātūra | armātūrum | armātūrī | armātūrae | armātūra | |