Definify.com
Definition 2024
antelatus
antelatus
Latin
Participle
antelātus m (feminine antelāta, neuter antelātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | antelātus | antelāta | antelātum | antelātī | antelātae | antelāta | |
| genitive | antelātī | antelātae | antelātī | antelātōrum | antelātārum | antelātōrum | |
| dative | antelātō | antelātō | antelātīs | ||||
| accusative | antelātum | antelātam | antelātum | antelātōs | antelātās | antelāta | |
| ablative | antelātō | antelātā | antelātō | antelātīs | |||
| vocative | antelāte | antelāta | antelātum | antelātī | antelātae | antelāta | |
References
- antelatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “antelatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.