Definify.com
Definition 2025
antelaturus
antelaturus
Latin
Participle
antelātūrus m (feminine antelātūra, neuter antelātūrum); first/second declension
- about to anticipate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | antelātūrus | antelātūra | antelātūrum | antelātūrī | antelātūrae | antelātūra | |
| genitive | antelātūrī | antelātūrae | antelātūrī | antelātūrōrum | antelātūrārum | antelātūrōrum | |
| dative | antelātūrō | antelātūrō | antelātūrīs | ||||
| accusative | antelātūrum | antelātūram | antelātūrum | antelātūrōs | antelātūrās | antelātūra | |
| ablative | antelātūrō | antelātūrā | antelātūrō | antelātūrīs | |||
| vocative | antelātūre | antelātūra | antelātūrum | antelātūrī | antelātūrae | antelātūra | |