Definify.com
Definition 2026
ambusturus
ambusturus
Latin
Participle
ambustūrus m (feminine ambustūra, neuter ambustūrum); first/second declension
- about to scorch
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ambustūrus | ambustūra | ambustūrum | ambustūrī | ambustūrae | ambustūra | |
| genitive | ambustūrī | ambustūrae | ambustūrī | ambustūrōrum | ambustūrārum | ambustūrōrum | |
| dative | ambustūrō | ambustūrō | ambustūrīs | ||||
| accusative | ambustūrum | ambustūram | ambustūrum | ambustūrōs | ambustūrās | ambustūra | |
| ablative | ambustūrō | ambustūrā | ambustūrō | ambustūrīs | |||
| vocative | ambustūre | ambustūra | ambustūrum | ambustūrī | ambustūrae | ambustūra | |