Definify.com
Definition 2024
ambiturus
ambiturus
Latin
Participle
ambītūrus m (feminine ambītūra, neuter ambītūrum); first/second declension
- about to skirt
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ambītūrus | ambītūra | ambītūrum | ambītūrī | ambītūrae | ambītūra | |
| genitive | ambītūrī | ambītūrae | ambītūrī | ambītūrōrum | ambītūrārum | ambītūrōrum | |
| dative | ambītūrō | ambītūrō | ambītūrīs | ||||
| accusative | ambītūrum | ambītūram | ambītūrum | ambītūrōs | ambītūrās | ambītūra | |
| ablative | ambītūrō | ambītūrā | ambītūrō | ambītūrīs | |||
| vocative | ambītūre | ambītūra | ambītūrum | ambītūrī | ambītūrae | ambītūra | |