Definify.com
Definition 2024
alternatus
alternatus
Latin
Participle
alternātus m (feminine alternāta, neuter alternātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | alternātus | alternāta | alternātum | alternātī | alternātae | alternāta | |
| genitive | alternātī | alternātae | alternātī | alternātōrum | alternātārum | alternātōrum | |
| dative | alternātō | alternātō | alternātīs | ||||
| accusative | alternātum | alternātam | alternātum | alternātōs | alternātās | alternāta | |
| ablative | alternātō | alternātā | alternātō | alternātīs | |||
| vocative | alternāte | alternāta | alternātum | alternātī | alternātae | alternāta | |
References
- ALTERNATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)