Definify.com

Definition 2024

allegorizo

allegorizo

Latin

Verb

allēgorīzō ‎(present infinitive allēgorīzāre, perfect active allēgorīzāvī); first conjugation, no passive

  1. (Late Latin) (intransitive) I speak in allegories, allegorise or allegorize.

Inflection

   Conjugation of allegorizo (first conjugation, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present allēgorīzō allēgorīzās allēgorīzat allēgorīzāmus allēgorīzātis allēgorīzant
imperfect allēgorīzābam allēgorīzābās allēgorīzābat allēgorīzābāmus allēgorīzābātis allēgorīzābant
future allēgorīzābō allēgorīzābis allēgorīzābit allēgorīzābimus allēgorīzābitis allēgorīzābunt
perfect allēgorīzāvī allēgorīzāvistī allēgorīzāvit allēgorīzāvimus allēgorīzāvistis allēgorīzāvērunt, allēgorīzāvēre
pluperfect allēgorīzāveram allēgorīzāverās allēgorīzāverat allēgorīzāverāmus allēgorīzāverātis allēgorīzāverant
future perfect allēgorīzāverō allēgorīzāveris allēgorīzāverit allēgorīzāverimus allēgorīzāveritis allēgorīzāverint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present allēgorīzem allēgorīzēs allēgorīzet allēgorīzēmus allēgorīzētis allēgorīzent
imperfect allēgorīzārem allēgorīzārēs allēgorīzāret allēgorīzārēmus allēgorīzārētis allēgorīzārent
perfect allēgorīzāverim allēgorīzāverīs allēgorīzāverit allēgorīzāverīmus allēgorīzāverītis allēgorīzāverint
pluperfect allēgorīzāvissem allēgorīzāvissēs allēgorīzāvisset allēgorīzāvissēmus allēgorīzāvissētis allēgorīzāvissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present — allēgorīzā — — allēgorīzāte —
future — allēgorīzātō allēgorīzātō — allēgorīzātōte allēgorīzantō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives allēgorīzāre allēgorīzāvisse — — — —
participles allēgorīzāns — — — — —
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
allēgorīzāre allēgorīzandī allēgorīzandō allēgorīzandum — —

Descendants

References

Etymology

Late Latin corruption of Ancient Greek ἀλληγορέω ‎(allēgoréō, “I speak allegorically”), probably by analogy with other borrowings in -ίζω ‎(-ízō) largely in Early Christian texts. Thence from ἄλλος ‎(állos, “other”) + ἀγορεύω ‎(agoreúō, “I speak in the assembly, harangue”), from ἀγορά ‎(agorá, “assembly”), from ἀγείρω ‎(ageírō, “I gather, collect”) from Proto-Indo-European *ger- ‎(“to assemble; collect; gather”), cognate with Latin grex ‎(“flock”) and English cram.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /al.leː.ɡoˈriː.zoː/, [al.leː.ɡɔˈriː.zoː]

Similar Results