Definify.com
Definition 2024
aestuaturus
aestuaturus
Latin
Participle
aestuātūrus m (feminine aestuātūra, neuter aestuātūrum); first/second declension
- about to writhe
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | aestuātūrus | aestuātūra | aestuātūrum | aestuātūrī | aestuātūrae | aestuātūra | |
| genitive | aestuātūrī | aestuātūrae | aestuātūrī | aestuātūrōrum | aestuātūrārum | aestuātūrōrum | |
| dative | aestuātūrō | aestuātūrō | aestuātūrīs | ||||
| accusative | aestuātūrum | aestuātūram | aestuātūrum | aestuātūrōs | aestuātūrās | aestuātūra | |
| ablative | aestuātūrō | aestuātūrā | aestuātūrō | aestuātūrīs | |||
| vocative | aestuātūre | aestuātūra | aestuātūrum | aestuātūrī | aestuātūrae | aestuātūra | |