Definify.com
Definition 2024
adsentaturus
adsentaturus
Latin
Participle
adsentātūrus m (feminine adsentātūra, neuter adsentātūrum); first/second declension
- Alternative form of assentāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adsentātūrus | adsentātūra | adsentātūrum | adsentātūrī | adsentātūrae | adsentātūra | |
| genitive | adsentātūrī | adsentātūrae | adsentātūrī | adsentātūrōrum | adsentātūrārum | adsentātūrōrum | |
| dative | adsentātūrō | adsentātūrō | adsentātūrīs | ||||
| accusative | adsentātūrum | adsentātūram | adsentātūrum | adsentātūrōs | adsentātūrās | adsentātūra | |
| ablative | adsentātūrō | adsentātūrā | adsentātūrō | adsentātūrīs | |||
| vocative | adsentātūre | adsentātūra | adsentātūrum | adsentātūrī | adsentātūrae | adsentātūra | |