Definify.com
Definition 2024
adordinaturus
adordinaturus
Latin
Participle
adōrdinātūrus m (feminine adōrdinātūra, neuter adōrdinātūrum); first/second declension
- about to arrange
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adōrdinātūrus | adōrdinātūra | adōrdinātūrum | adōrdinātūrī | adōrdinātūrae | adōrdinātūra | |
| genitive | adōrdinātūrī | adōrdinātūrae | adōrdinātūrī | adōrdinātūrōrum | adōrdinātūrārum | adōrdinātūrōrum | |
| dative | adōrdinātūrō | adōrdinātūrō | adōrdinātūrīs | ||||
| accusative | adōrdinātūrum | adōrdinātūram | adōrdinātūrum | adōrdinātūrōs | adōrdinātūrās | adōrdinātūra | |
| ablative | adōrdinātūrō | adōrdinātūrā | adōrdinātūrō | adōrdinātūrīs | |||
| vocative | adōrdinātūre | adōrdinātūra | adōrdinātūrum | adōrdinātūrī | adōrdinātūrae | adōrdinātūra | |