Definify.com
Definition 2024
adiudicaturus
adiudicaturus
Latin
Participle
adiūdicātūrus m (feminine adiūdicātūra, neuter adiūdicātūrum); first/second declension
- about to adjudge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adiūdicātūrus | adiūdicātūra | adiūdicātūrum | adiūdicātūrī | adiūdicātūrae | adiūdicātūra | |
| genitive | adiūdicātūrī | adiūdicātūrae | adiūdicātūrī | adiūdicātūrōrum | adiūdicātūrārum | adiūdicātūrōrum | |
| dative | adiūdicātūrō | adiūdicātūrō | adiūdicātūrīs | ||||
| accusative | adiūdicātūrum | adiūdicātūram | adiūdicātūrum | adiūdicātūrōs | adiūdicātūrās | adiūdicātūra | |
| ablative | adiūdicātūrō | adiūdicātūrā | adiūdicātūrō | adiūdicātūrīs | |||
| vocative | adiūdicātūre | adiūdicātūra | adiūdicātūrum | adiūdicātūrī | adiūdicātūrae | adiūdicātūra | |