Definify.com
Definition 2025
adaptaturus
adaptaturus
Latin
Participle
adaptātūrus m (feminine adaptātūra, neuter adaptātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adaptātūrus | adaptātūra | adaptātūrum | adaptātūrī | adaptātūrae | adaptātūra | |
| genitive | adaptātūrī | adaptātūrae | adaptātūrī | adaptātūrōrum | adaptātūrārum | adaptātūrōrum | |
| dative | adaptātūrō | adaptātūrō | adaptātūrīs | ||||
| accusative | adaptātūrum | adaptātūram | adaptātūrum | adaptātūrōs | adaptātūrās | adaptātūra | |
| ablative | adaptātūrō | adaptātūrā | adaptātūrō | adaptātūrīs | |||
| vocative | adaptātūre | adaptātūra | adaptātūrum | adaptātūrī | adaptātūrae | adaptātūra | |