Definify.com
Definition 2024
acerbaturus
acerbaturus
Latin
Participle
acerbātūrus m (feminine acerbātūra, neuter acerbātūrum); first/second declension
- about to exacerbate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | acerbātūrus | acerbātūra | acerbātūrum | acerbātūrī | acerbātūrae | acerbātūra | |
| genitive | acerbātūrī | acerbātūrae | acerbātūrī | acerbātūrōrum | acerbātūrārum | acerbātūrōrum | |
| dative | acerbātūrō | acerbātūrō | acerbātūrīs | ||||
| accusative | acerbātūrum | acerbātūram | acerbātūrum | acerbātūrōs | acerbātūrās | acerbātūra | |
| ablative | acerbātūrō | acerbātūrā | acerbātūrō | acerbātūrīs | |||
| vocative | acerbātūre | acerbātūra | acerbātūrum | acerbātūrī | acerbātūrae | acerbātūra | |