Definify.com
Definition 2024
accussaturus
accussaturus
Latin
Participle
accūssātūrus m (feminine accūssātūra, neuter accūssātūrum); first/second declension
- Alternative form of accūsāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | accūssātūrus | accūssātūra | accūssātūrum | accūssātūrī | accūssātūrae | accūssātūra | |
| genitive | accūssātūrī | accūssātūrae | accūssātūrī | accūssātūrōrum | accūssātūrārum | accūssātūrōrum | |
| dative | accūssātūrō | accūssātūrō | accūssātūrīs | ||||
| accusative | accūssātūrum | accūssātūram | accūssātūrum | accūssātūrōs | accūssātūrās | accūssātūra | |
| ablative | accūssātūrō | accūssātūrā | accūssātūrō | accūssātūrīs | |||
| vocative | accūssātūre | accūssātūra | accūssātūrum | accūssātūrī | accūssātūrae | accūssātūra | |