Definify.com
Definition 2024
abnegaturus
abnegaturus
Latin
Participle
abnegātūrus m (feminine abnegātūra, neuter abnegātūrum); first/second declension
- about to refuse
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abnegātūrus | abnegātūra | abnegātūrum | abnegātūrī | abnegātūrae | abnegātūra | |
| genitive | abnegātūrī | abnegātūrae | abnegātūrī | abnegātūrōrum | abnegātūrārum | abnegātūrōrum | |
| dative | abnegātūrō | abnegātūrō | abnegātūrīs | ||||
| accusative | abnegātūrum | abnegātūram | abnegātūrum | abnegātūrōs | abnegātūrās | abnegātūra | |
| ablative | abnegātūrō | abnegātūrā | abnegātūrō | abnegātūrīs | |||
| vocative | abnegātūre | abnegātūra | abnegātūrum | abnegātūrī | abnegātūrae | abnegātūra | |