Definify.com
Definition 2024
abnegativus
abnegativus
Latin
Adjective
abnegātīvus m (feminine abnegātīva, neuter abnegātīvum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abnegātīvus | abnegātīva | abnegātīvum | abnegātīvī | abnegātīvae | abnegātīva | |
| genitive | abnegātīvī | abnegātīvae | abnegātīvī | abnegātīvōrum | abnegātīvārum | abnegātīvōrum | |
| dative | abnegātīvō | abnegātīvō | abnegātīvīs | ||||
| accusative | abnegātīvum | abnegātīvam | abnegātīvum | abnegātīvōs | abnegātīvās | abnegātīva | |
| ablative | abnegātīvō | abnegātīvā | abnegātīvō | abnegātīvīs | |||
| vocative | abnegātīve | abnegātīva | abnegātīvum | abnegātīvī | abnegātīvae | abnegātīva | |
Synonyms
- (negative): abiūdicātīvus, abnūtīvus, negātīvus
Related terms
Descendants
- English: abnegative
References
- abnegativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “abnegativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.