Definify.com
Definition 2024
abdicturus
abdicturus
Latin
Participle
abdīctūrus m (feminine abdīctūra, neuter abdīctūrum); first/second declension
- about to disapprove
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abdīctūrus | abdīctūra | abdīctūrum | abdīctūrī | abdīctūrae | abdīctūra | |
| genitive | abdīctūrī | abdīctūrae | abdīctūrī | abdīctūrōrum | abdīctūrārum | abdīctūrōrum | |
| dative | abdīctūrō | abdīctūrō | abdīctūrīs | ||||
| accusative | abdīctūrum | abdīctūram | abdīctūrum | abdīctūrōs | abdīctūrās | abdīctūra | |
| ablative | abdīctūrō | abdīctūrā | abdīctūrō | abdīctūrīs | |||
| vocative | abdīctūre | abdīctūra | abdīctūrum | abdīctūrī | abdīctūrae | abdīctūra | |