Definify.com
Definition 2024
abacturus
abacturus
Latin
Participle
abactūrus m (feminine abactūra, neuter abactūrum); first/second declension
- about to deter
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abactūrus | abactūra | abactūrum | abactūrī | abactūrae | abactūra | |
| genitive | abactūrī | abactūrae | abactūrī | abactūrōrum | abactūrārum | abactūrōrum | |
| dative | abactūrō | abactūrō | abactūrīs | ||||
| accusative | abactūrum | abactūram | abactūrum | abactūrōs | abactūrās | abactūra | |
| ablative | abactūrō | abactūrā | abactūrō | abactūrīs | |||
| vocative | abactūre | abactūra | abactūrum | abactūrī | abactūrae | abactūra | |