Definify.com
Definition 2024
Tironianus
Tironianus
Latin
Adjective
Tīrōniānus m (feminine Tīrōniāna, neuter Tīrōniānum); first/second declension
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | Tīrōniānus | Tīrōniāna | Tīrōniānum | Tīrōniānī | Tīrōniānae | Tīrōniāna | |
| genitive | Tīrōniānī | Tīrōniānae | Tīrōniānī | Tīrōniānōrum | Tīrōniānārum | Tīrōniānōrum | |
| dative | Tīrōniānō | Tīrōniānō | Tīrōniānīs | ||||
| accusative | Tīrōniānum | Tīrōniānam | Tīrōniānum | Tīrōniānōs | Tīrōniānās | Tīrōniāna | |
| ablative | Tīrōniānō | Tīrōniānā | Tīrōniānō | Tīrōniānīs | |||
| vocative | Tīrōniāne | Tīrōniāna | Tīrōniānum | Tīrōniānī | Tīrōniānae | Tīrōniāna | |
Derived terms
Descendants
- English: Tironian
- French: tironien
References
- Tīrōnĭānus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “Tīrōnĭānus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette, page 1,578/1.
- “Tīrōniānus” on page 1,943/3 of the Oxford Latin Dictionary (1st ed., 1968–82)