Definify.com
Definition 2025
обезручивший
обезручивший
Russian
Participle
обезру́чивший • (obezrúčivšij)
- past active perfective participle of обезру́чить (obezrúčitʹ)
Declension
Declension of обезру́чивший (no short forms)
| masculine | neuter | feminine | plural | ||
|---|---|---|---|---|---|
| nominative | обезру́чивший obezrúčivšij |
обезру́чившее obezrúčivšeje |
обезру́чившая obezrúčivšaja |
обезру́чившие obezrúčivšije |
|
| genitive | обезру́чившего obezrúčivševo |
обезру́чившей obezrúčivšej |
обезру́чивших obezrúčivšix |
||
| dative | обезру́чившему obezrúčivšemu |
обезру́чившей obezrúčivšej |
обезру́чившим obezrúčivšim |
||
| accusative | animate | обезру́чившего obezrúčivševo |
обезру́чившее obezrúčivšeje |
обезру́чившую obezrúčivšuju |
обезру́чивших obezrúčivšix |
| inanimate | обезру́чивший obezrúčivšij |
обезру́чившие obezrúčivšije |
|||
| instrumental | обезру́чившим obezrúčivšim |
обезру́чившей, обезру́чившею obezrúčivšej, obezrúčivšeju |
обезру́чившими obezrúčivšimi |
||
| prepositional | обезру́чившем obezrúčivšem |
обезру́чившей obezrúčivšej |
обезру́чивших obezrúčivšix |
||